Polijas premjerministrs par solidaritāti un palīdzību baltkrieviem.

Polijas premjerministrs ir devis ekskluzīvu interviju kanāla NEXTA autoram. Intervija tulkotā veidā ir pieejama šeit:

 

– Labdien, premjera kungs. Nedēļu iepriekš jūs iepazīstinājāt ar palīdzības plānu Baltkrievijai un baltkrievu sabiedrībai. Paldies par šo mūsdienīgo un ļoti vajadzīgo šajā laikā palīdzību. Kādi ir galvenie punkti šajā solidaritātes programmā un kā tieši tiks palīdzēts?

– Pirmkārt es ļoti vēlētos izteikt jums izteikt pateicību par jūsu darbību, par to ko jūs darāt kā neatkarīgi blogeri, interneta lietotāji, tāpēc ka pateicoties jums baltkrievu tauta zin taisnību. Bet pašiem baltkrieviem es vēlētos izteikt pateicību par viņu tieksmi uz taisnību, brīvību, jo šī brīža notikumi ir lūzuma momenti baltkrievu dzīvē.  Es jūtu, ka šobrīd dienu pēc dienas, stundu pēc stundas, tiek rakstīta vēsture, vēsture paātrinājās un tāpēc mēs nevarējām stāvēt malā, tāpēc mēs piedāvājām mūsu plānu, sastāvošu no 5 punktiem. Mēs vēlamies aktivizēt līdzekļu izdalīšanu palīdzībai kā represētiem cilvēkiem, tā arī palīdzībai cilvēkiem, kuri vēlas atbraukt uz Poliju, veidot poļu-baltkrievu draudzību, iegūt jaunus kontaktus ar perspektīvu uz nākotni, tāpēc ka es ticu, ka tās izmaiņas kuras ir sākušās, jau nevar apturēt, tās augs kā sniega bumba. Šī vēlme pēc pilnas brīvības, demokrātijas, vēlme būt daļai no brīvu tautu ģimenes droši vien bīdīs uz priekšu baltkrievu tautu uz noslēdzošu uzvaru.

– Kādās iestādēs un organizācijās Polijā varētu vērsties represēti, cietušie baltkrievi, kad viņi ieradīsies Polijā?

– Mums ir organizācijas starptautiskai palīdzībai baltkrieviem, baltkrievu mājā. Mēs vēlamies lai šīs organizācijas darbotos zem rūpīgas kontroles, tajā ziņā, laik katrs zlots, katrs eiro tiktu novirzīts tiem, kam tas nepieciešams, represētajiem cilvēkiem, kuru skaitā bija brutāli piekauti, izkropļoti, tiem kuriem nepieciešams reabilitēties, jo mēs vēlamies palīdzēt viņiem ārstniecībā, šeit, Polijā. Tāpat mēs vēlamies paātrināt robežas šķērsošanas procedūru, lai tas viss notiktu saskaņā mūsdienu reālēm, kurās nokļuva baltkrievu tauta. Kā jau mēs iepriekš teicām, pat mazos apdzīvojamos punktos tiek uzskaitīt vairāki tūkstoši iedzīvotāju, tiek rīkotas masveida demonstrācijas. No tā mēs redzam cik ļoti plašs ir šis sabiedrības protests, baltkrievu solidaritāte. Mūsu solidaritātes plānam ar Baltkrieviju ir jāaktivizē poļus, poļu jaunatni.

– Sakarā ar jaunatni. Polijā varēs mācīties tikai represētie cilvēki vai arī programma iekļaus palīdzību tāpat arī citām jauniešu grupām?

– Jā, uz doto brīdi jau vairāk kā 10 000 baltkrievu studentu mācās Polijā, bet mēs vēlamies, lai šis skaitlis būtu vēl lielās, lai šis būtu dīglis poļu-baltkrievu draudzībai. Saprotams, ka jauni cilvēki, kuri iepazīst poļu dzīvi, atgriežas atpakaļ Baltkrievijā, jo viņi dzīvo tur, savā vidē, un stāsta par to, ka Polija – tā ir draudzīga valsts, un to, ka mēs vēlamies dzīvot milzīgā draudzībā un dziļā ekonomiskā, kulturālā un zinātniskā sadarbībā. Mums ir liela kopīga vēsture un mēs ļoti cienām  baltkrievu tautu, visus sasniegumus. Tāpēc varu atbildēt, ka šī programma nav paredzēta tikai represētajiem cilvēkiem, kaut gan, protams, represētie cilvēki arī ir cilvēki, kuri tiek pakļauti Lukašenko režīma izsekošanai, [kuri] iegūs palīdzību no Polijas, un tā pat arī no Eiropas Savienības. Vakar norisinājās Eiropas Savienības padomes sapulce saistībā ar situāciju Baltkrievijā, dažas dienas iepriekš es uzstājos kā iniciators šim sasaukumam un , neskatoties uz atvaļinājumu sezonu Eiropas Parlamentā, izdevās organizēt padomi ļoti īsā laikā un apspriest situāciju Baltkrievijā.

– Eiropas Savienības komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena trešdien paziņoja, ka ES izdalīs 53 000 000 eiro nevalstisko organizāciju atbalstam un represētajiem baltkrieviem, taču izrādījās, ka tikai 3 000 000 eiro būs paredzēti palīdzībai, bet 50 000 000 eiro ir jāaiziet uz cīņu ar covid-19. Manuprāt šis lēmums, savā ziņā, aizskar baltkrievus, kuri šobrīd cīnās par savu brīvību. Vai jūs varat dot vērtējumu šim lēmumam?

– Es uzskatu, ka tas izskatās kā neesamības elements noteiktām prioritātēm baltkrievu sabiedrībā. Un varu paziņot, ka nauda, kuru mēs rezervējām Polijas budžetā Baltkrievijas palīdzībai, ir pretēja proporcionalitāte. Humanitārās palīdzības transportēšana uz Baltkrieviju virsējā covid-19 saslimšanu punktā. Un tad visi to ļoti baidījās maijā, aprīlī un mēnesi iepriekš. Polija tad izsūtīja lielāko kolonnu humanitārās palīdzības uz Baltkrieviju visā vēsturē taču saistībā ar jautājumu par naudas līdzekļiem no ES, par kuriem jūs runājat, centīšos pārliecināt manus kolēģus, ES premjerus un  prezidentus, lai šīs proporcijas būtu citas. Paredzēt daļu līdzekļu represētajiem. Domāju, ka tas novedīs līdz kaut kādam rezultātam. Taču varu noteikti garantēt, ka no polijas sabiedrības un valsts puses palīdzība tiks nodrošināta pirmkārt represētajām personām un tā būs daudz lielāka kā 3 000 000 eiro un pat vairāk, tā kā mums ir speciālas rezerves, lai palīdzētu represētajām Baltkrievijas personām. Vēlamies tikai izdarīt to tā, lai šī palīdzība būtu mērķtiecīga medicīniskā vai rehabilitējoša, sadzīviskā vai materiālā. Un šeit sadarbosimies ar attiecīgajiem demokrātiskajiem Baltkrievijas spēkiem, kuri tāpat atrodas Polijā.

– Kāpēc Polija tā palīdz un atbalsta mūs?

– Pirmkārt, man ir jāsaka, ka ir tieša tuvība un saikne starp baltkrievu tautu un poļu tautu dažu iemeslu pēc: kultūras, valodas, vēstures, ģeogrāfijas. Bet es lieku liekākas cerības uz to, ka šī saikne pāraugs ļoti ciešās ekonomiskās attiecībās starp mūsu sabiedrībām, un tāpat sadarbībā visās iespējamās vertikālēs. Piemēram zinātniskajā. Gribētos, lai nākotnē būtu studentu apmaiņa, lai daudzi poļu studenti brauktu uz Minsku, kā arī uz citām baltkrievu pilsētām lai izzinātu baltkrievu kultūru, lai tā būtu abpusēji uz visām pusēm. Tas pirmkārt. Otrkārt, var teikt, ka es – “solidaritātes bērns” no lielas poļu kustības, kas radās tieši 40 gadus atpakaļ. Tieši 40 gadus atpakaļ notika protesti vairākās Polijas pilsētās. Vēlos vērst uzmanību ka šie streiki bija okupantiski un solidāri veidoja savienības starp dažādām strādnieku komunikācijas apvienībām. (kaut gan tajos laikos viņas bija daudz grūtāk izveidot) tā tāpat bija ļoti svarīga pretimstāvēšana komunistiskajam režīmam. Pats šis vārds, kā arī viņa būtība, ir labi saprotami mūsu valodās, tas nozīmē: saikne, attiecības, sadarbība, palīdzība un tad tas bija ļoti svarīgi priekš uzvaras.

– Un noslēgumā, ko jūs pateiktu baltkrieviem, lai viņi tālāk pretotos un tiektos uz brīvību, lai sekotu poļu solidaritātes piemēram un laik beigu beigās baltkrievi kļūtu par brīvu tautu savā neatkarībā valstī?

– Vēlos pateikt, ka situācija 80-ajos  gados bija vēl vairāk bezcerīga, bija padomju savienība, un tā neizskatījās kā valsts, kura var sabrukt un dot brīvību savām pakļautajām valstīm. Bet tomēr šī apņēmība, cīņa pagrīdē, konspirācija, kurā es pats biju pagodināts piedalīties. Dažu brīdi tā bija cīņa, kura, liekās grūta, daži domāja, ka pat bezcerīga, bet tā dienu pēc dienas veda uz to, ka tās sienas bruka,  pārrāvās tās komunistiskās nebrīves važas. Šodienas situācija Baltkrievijā arī ir grūta, bet es uzskatu, ka mūsdienu pasaule tik spēcīgi noskaņota uz brīvām, suverēnām, neatkarīgām, un tāpat arī demokrātiskām, likumpaklausīgām valstīm, ka agri vai vēlu, es ceru, ka agrāk, tas notiks Baltkrievijā, un tad arī ekonomiskā sistēma būs labāka, un sabiedrība būs vairāk nodrošināta, tāpēc, ka būs normāla attīstība. Bet es ļoti ceru uz mūsu poļu-baltkrievu draudzību, lai tā pagarinās uz nākošajiem 1000 gadiem, tā kā bija līdz šim brīdim.

– Liels paldies par šo interviju un palīdzību!

– Paldies jums par visu, ka jūs darāt šo brīnišķīgi. Un vēlreiz vēlētos jauniešus no Polijas mudināt uz to, lai izveidotu kontaktus ar saviem vienaudžiem no Baltkrievijas, jo tur notiek vērienīgi notikumi. Vēlu, lai viss beigtos pēc iespējas labāk un ātrāk priekš Baltkrievijas.

Tekstu tulkoja: Andrejs Vaičuks.

 

Jaunumu Abonēšana

Ja vēlies par jaunākajiem rakstiem uzzināt pirmais - ievadi savu e-pastu zemāk!

Leave a Reply