Tautas vēlēts prezidents? Kā tas būtu?

Iepriekšējā rakstā par tautas vēlētu valsts prezidentu bija plašs domu lidojums. Es teiktu, ka tas bija ievads šim rakstam. Fantāzija par to, kā būtu, ja būtu. Tagad – es nolēmu ieviest nedaudz konkrētības.

Noteikti, līdz ar tautas vēlētu prezidentu mainītos arī valsts pārvaldes forma. Tā vairs nebūtu parlamentāra, kā tagad, bet gan prezidentāla, un tas nozīmē, ka būtu jāveic izmaiņas arī Satversmē, ko izdarīt varētu tikai referenduma ceļā. Bet ko tieši nozīmē šī pāreja no parlamentāras iekārtas uz prezidentālu? Parlamentārā iekārtā galvenais ir parlaments, kas nozīmē, ka tam ir vēlēts tiešās vēlēšanās, un pēc būtības tas ir galvenais institūts, kas vada valsti, savukārt prezidentālā valstī tautas vēlēts ir gan parlaments, gan prezidents, kas arī ir galvenais valsts vadītājs, un viņš arī aizstāj ministru prezidenta amatu. Protams – prezidentam vēl aizvien ir tiesības iecelt ministru kabineta galvu, kas izpildītu ministru prezidenta lomu. Pēc būtības – tiek pārrauta izpildvaras pakļautība parlamentam, izveidojot divas nesaistītas, spēcīgas varas. Var protams rasties iespaids, ka tad valstī veidojas autoritārs režīms, taču, nē!

Prezidentālu no autoritāra režīma nošķir tas, ka prezidentam var nesaglabāties tiesības atlaist Saeimu, taču ir tiesības atlaist valdību. Tāpat – Saeima nevar atlaist valdību, taču var izteikt neuzticību prezidentam, un atstādināt to impīčmenta procedūras ceļā.

Kļūstot par prezidentālu valsti, prezidentam nāktu klāt ir šādas tiesības un pienākumi:

  • Garantēt valsts suverenitāti, neatkarību un nacionālo drošību. 
  • Informēt tautu un parlamentu ikgadējos un ārkārtas ziņojumos par valsts iekšējo un ārējo stāvokli.
  • Lemt par ārvalstu atzīšanu.
  • Izsludināt referendumus par  konstitūcijas maiņu, vai referendumus ar tautas iniciatīvu.
  • Izsludina ārkārtas parlamenta vēlēšanas.
  • Noteiktos gadījumos izbeidz parlamenta pilnvaras.
  • Vada valdību, ieceļ ministrus un valdības galvu.
  • Ieceļ ģenerālprokuroru.
  • Atceļ ministru kabineta lēmumus.
  • Ir veto tiesības uz Saeimas lēmumiem.
  • Pieņem lēmumu par mobilizāciju.
  • Ieceļ noteiktu daļu Satversmes tiesas tiesnešu.
  • Ieceļ augstākos militāros un diplomātiskos amatus.
  • Dot un atņemt pilsonības statusu.
  • Veido prezidenta palīginstitūcijas pienākumu veikšanai.
  • Prezidents nevar atdot savas pilnvaras citai presonai vai organizācijai.

Taču pats galvenais – šobrīd mūsu konstitūcijas 53. pantā ir lasāms šāds teksts: 

Valsts Prezidents par savu darbību politisku atbildību nenes. Visiem Valsts Prezidenta rīkojumiem jābūt līdzparakstītiem no ministru prezidenta vai attiecīgā ministra, kuri līdz ar to uzņemas visu atbildību par šiem rīkojumiem, izņemot četrdesmit astotā un piecdesmit sestā pantā paredzētos gadījumos.

Taču – līdz ar prezidentālas valsts sākumus – arī prezidentam būs jāuzņemas politiskā atbildība, kas demokrātiskā valstī ir ļoti svarīgi.

Jaunumu Abonēšana

Ja vēlies par jaunākajiem rakstiem uzzināt pirmais - ievadi savu e-pastu zemāk!

Leave a Reply